Jā, atkal jau tikšanās un atkal diezgan meitenīga sanākuse... bet runāts par profesionālām lietām un aktivitātēm... bet kā nu gadījies, un kā parasti - bet jau atkal sarunas par vīrišķiem... par tiem, pie kuriem dāmas līp kā mušas pie sūdiem un tiem, kam viss ir no stabilitātes viedokļa, bet vispārīgi - uzskatāmiem par garlaicīgiem tipiem, bez dzirkstelēm un kur nu vēl šķiltavām, ar kurām tās piešķilt...Patikšanas pārsvars gan krita joprojām pie tiem pārgalvīgajiem, līkumoto ceļu gājējiem - varbūt arī tas šarms viņiem ir radies no šo līkumu mērķtiecīgas ievirzīšanas vēl sarežģītākos dzīves līkločos? Pretēji - stabilitātes garants neko vairāk par garlaicīgu, bet patīkamu eksistēšanu nepiešķir. Un kāpēc vienmēr pastāvējusi šī izvēle - starp episko [kā nu tagad moderni runā] Edgaru un Akmentiņu no "Purva bridēja"? Un to purva bridēju taču pasaulē pārbārstīts - ņem, cik gribi, bet uzņemies atbildību par to, ko esi pieradinājis. Te gan atkal paveras diskusija - vai šī mūsdienu sieviete, kura tik ļoti alkst un gūst pastāvību, tiecas un gūst finansiālu neatkarību un vēl pie reizes arī iet pāri līķiem, sasniedzot savas karjeras izaugsmes virsotnes, nepadara mūsdienu vīrieti tādu mazliet vaļīgu? Ja jau sieviete spēj turēt savu neatkarību pati savos grožos, vai tad nu vēl viens vezums vīrieša izskatā viņai būs par smagu? Tas gan nav kategoriski un pasaulē eksistē arī Akmentiņi starp daudzajiem Edgariem, bet vai ir iespējamība, ka kaut kur pa pasauli arī staigā zelta vidusceļš [vai teļš - ja jau runājam simbolos]? Tāds ar dzirksteli un pie tam ar visu stabilitātes bagāžu - ka nu vari justies aiz tāda pleca drošs un pie tam izbaudīt nebeidzamu kaisli? Citādi bez zelta, šai prototipu cīņai ir tikai divas galējības, un neviena no tām nesola pilnīgu laimi, vien samierināšanos ar dažāda rakstura faktoriem... un kāpēc gan uz pasaules nevarētu būt arī šis ZELTA [vidus]teļš?
No comments:
Post a Comment