Skumji Ziemassvētki sanākuši. Visa rosība ap un par gardumu pagatavošanu izbeidzās jau ap 4-iem vakarā un tad sākās tukšums. Tā savādi ir, kad kādam ir jāstrādā Ziemassvētku laikā.Ziemassvētku filmas neskaitāmās variācijās neskaitāmos kanālos iet non-stopā kaut kur fonā. Tāds pārdomu brīdis. Nav arī baznīcas, ap kuru jozt ar kaķi padusē, lai nākamgad nauda būtu. Un pašu kaķi arī varētu izsviest laukā par sliktu uzvedību. Vien žēl, ka latviešu paražas neko par šādu aktivitāti nesola...
Izglītojošas sarunas ar veselīgām diskusijām vienu līmeni pirms Ziemassvētku fona. Spriest var daudz un dikti, bet, cik daudz būs no tā visa realizēts?
Pārdomu brīdis - kā labāk un kā vajag... un kas notiek? Ko gribas un ko nē... starp vēlmēm un pienākumiem. Starp nezināmo un stabilo. Varbūt tomēr jau atkal mazliet jāpagaida. Zvaigžņu stunda sit katram un ne vienu vien reizi. Manējai arī jābūt kaut kur tai laimīgo sarakstā...
Un šīs dienas nobeigumā arī patīkams kontrasts - Somu sportiskais reps... skan jau neganti labi, žēl, ka ne vella nesaprot, par ko un ar ko repo... bet dancāt gribas neganti. Tāda nu mazā pārsteigumdāvaniņa no mazā somu puikas netālajā Finlandijā... arī šamajam Ziemīši sanākuši tradicionāli garlaicīgi, bet burkānkūka galdā tika likta kā ierasts... un nākamgad mēs nolēmām Ziemassvētkus svinēt kopā Taizemē, hehe...
Un vispār man šķiet, pat, ja viss aizietu pa diedziņu un visi klāt neesošie būtu tomēr klāt, man tāpatās kaut kas nepatiktos, jo Ziemassvētki nav manu mīļāko svētku sarakstā. Tā ka - NO STRESS!
No comments:
Post a Comment