Pastkartes nomaina 2 īsziņu formāta apsveikumi vai bezpersonisks sveiciens sociālo tīklu galaktikā visiem, kurus tas skar vai neskar, un pastkastītē ik dienas var atrast vien pārtikas veikalu skrejlapas ar pēdējā laika atlaidēm un ilustrācijām visam tam, ko tev ikdienā patiesībā nevajag un kas nokļūst visbiežāk pa tiešo papīrgrozā, nemaz neizejot no šīs transformētās ziņu telpas...Neskaitot rēķinus, kuri kā modinātājpulkstenis tev regulāri atgādina, par ko tev ir jāsamaksā noteiktos termiņos, un retās pastkastītes, kuras piepilda kaut kas biezāks par reklāmas skrejlapām vai draudīgajiem A5 formāta konvertiem, - kāds abonēts žurnāls, tad tāds brīnums kā ar roku rakstīta vēstule iemaldās reti. Nu žēl. Un pasta pakalpojumu cenas nemaz neaicina to darīt... 35 santīmi pa Latviju un 55/60 santīmi ārpus tās - maksa par nosūtīšanas pakalpojumu markas izskatā, bet vēl jau noregulēs, pārmērīs, vai gadījumā nav smagāks par noteiktajām normām un pieliks vēl kādu santīmu klāt. Un vēl jau sūtījums - pašas pastkartes [ja gadījumā nav galīgi lēts un bezgaumīgs krāms] izmaksā gandrīz tikpat, cik pastmarka vai pat dārgāk. Ja ņem par pamatu pašreizējo minimālo algu Latvijā - 180 Ls, pēc 2011.gada 1. janvāra - 200 Ls, tad jo vairāk tev ir mīļu draugu un arī radinieku [kurus jāapsveic vien ieraduma un cieņas pēc], jo izputinātāks Tu būsi.
Nu tāpēc, rājiens pašai sev, sevišķi apstākļos, kad algas nemaz nav - ka bezpersoniskais ziņojums sociālo tīklu galaktikās un virtuālo pastkaršu sūtīšana, aizstāj visu to mīļo, personisko, ar perfektu [vismaz cenšoties] rokrakstu rakstīto.
Varbūt nemaz nav tik slikti - vienkārši dabiska pretestība nostaļģijas formātā uzglūn ikreiz, kad nākas salīdzināt vecās un jaunās pasaules vērtības...
No comments:
Post a Comment