Runāts arī par to, kā dienvidniekiem ir pārpārēm un kā mums nav it nemaz... Par to, ka priecāties tāpat vien mums šķiet neiespējami un neiespējami ir attiecības starp cilvēkiem padarīt cilvēciskākas un atklātākas, bez slēptiem nodomiem un sapņiem. Bet nav jau kam viņus uzticēt...Par Latviešu skaudību un to, ka par saviem grandiozajiem plāniem, skaistām ļubestības ainām vai pat darba intervijām nopietnās kompānijās nedrīksti stāstīt it nevienam... kamēr tas, par ko tu tik ļoti cīnījies, ir beidzot piepildījies... un nav nekādu draudu, ka tas pēkšņi varētu izčibēt... Bet cik tad var sevī iekšā turēt?
Situācija gan nav tik drastiska un viss pamazām virzās uz labo pusi, un arī latvieši dodas pasaulē laimi meklēt un redzēt, ka var arī citādāk... mīļāk, kaismīgāk un drošāk! Vien atgriesties ne vienmēr gribas...
No comments:
Post a Comment