Trāpīts!

Es te izlasīju nesen Twitterī iepostotu Dienas citātu un tas tiešām bija tieši mērķī trāpīts, par iekšējām cīņām ar labo un izdevīgo, par gudru diršanu un PR taktikām, kuras uz mani, Paldies Dievam, joprojām neiedarbojas, jo filtrs ir pārāk biezs...
Bet citāts skan šādi: "Pasaule sadalīta divu veidu cilvēkos - tajos, kuri darbus paveic, un tajos, kuri par tiem saņem atzinību" [Dvaits Morovs]

Citu komentāru nav.

Atklāsmju un suņu fekāliju laiks.

Jā, pirmām kārtām ir sācies atkusnis. Tagad plašā diapazonā var ne tikai skatīt labumus, kas bija paslēpušies zem kārtīgas sniega segas, bet arī visus citus mazos noziegumus, kurus cilvēce centās noslēpt kā Ziemassvētku brīnuma pārpalikumus. Bet runājot par atklāsmēm un žiguli suņu kaku krāsā [tā parodijā nodēvēts limuzīns Jāņu nakts krāsā], žigulis nekust no vietas, toties atklāsmju ir daudz...

1. Darbdienās es neeksistēju. Vissvētīgākais ir piektdienas vakars - veselīga miega gaidās un ar uzaicinājumu piedalīties projektā "Ārpasaule"
2. Šobrīd ir tikai pusdeviņi vakarā, bet grandiozas idejas manā prātā sākušas mājot jau kādu pusstundu iepriekš - tātad šo pusnakts aktivitāti lēnītēm var arī pārprogrammēt.
3. Darbu nav jēgas nest uz mājām. Pašiniciētas mokas un pienākuma sajūta ne pie kā laba nenoved - tiek ekonomēts uz miega rēķina. Cik ilgi tā var pavilkt?
4. Veselīgs dzīvesveids ir plaši diskutējama tēma. Ir savi plusi un arī mīnusi. Plus vēl - ne visi šo luksuspreci var atļauties, bet vismaz nelielām pārmaiņām var ļauties katrs.
5. Arī bērniem ir dažāds intelektuālais līmenis.
6. Izaicinājumi rada izaugsmi. Ļaujies!
7. Blogs ar ideju katrai dienai nemazām nav tik slikta ideja. Prātu motivējoša spēlīte. Kādam vārdā Renārs tas ir izdevies visai veiksmīgi.
8. Cilvēki mēdz pazust un arī atgriezties atpakaļ tavā dzīvē. Visam savs laiks. Katrai sarunai sava vērtība.
9. Pēc 3 dienām emigrējošajās uz Spāniju Ingas novēlējums valdībai ar tās realizēto nodokļu politiku "Es Jums novēlu, lai visi darbspējīgie cilvēki aizbrauktu projām un nebūtu neviena, kas Jums tos nodokļus maksās!"
10. un pēdīgais "Galvenais,neko nesapis" - lokālas izcelsmes konkrētās aprindās izskanējis joks ar mērķi atgādināt - būt pārgalvīgam kā allaž, bet tai pat laikā arī uzmanīgam.

Bet sniegs joprojām snieg...

Jaunā dzīves kārtība dažbrīd no malas šķiet kā trakomāja. Bet es ļauju sevi drāzt pa pilnu programmu. Nē, ne jau sliktā nozīmē - es drīzāk pati sevi drāžu jeb asinu, saspicēju, lai beigu beigās sanāktu tāds kārtīgs monstrs. Varbūt pat supervaronis ar superspējām. Heh, te gan es atkal ietekmējos no mazākai auditorijai veltītām aktualitātēm. Bet viņas ir manējās. Tās man būs virzīt līdz galam.

Pēkšņi esmu kļuvusi ļoti aizņemta un nogurusi persona, bet tāpatās nogurums nav mūžīgs, jo pastāv tāda kā adaptācijas opcija un organisms pierod. Vispār organisms pierod pie visa, tai skaitā pie tā, ko vajag un ko nevajag. Un pat aizņemtības kalna galā man nejauši sanāk satikt cilvēčus, kuri man mīļi un kuri sen nav redzēti. Prieks par to. Gribētos tā biežāk. Lai tāds negaidīts smaids līdz ausīm par atkalredzēšanos! :)
Nu tā man te iet. Sniegi joprojām snieg un putina, un pie reizes arī mani kaitina... lai gan pat komerciālos nolūkos, labi vien ir, ka sniega daudz, jo līdz noteiktiem termiņiem tas nekur nepazudīs, bet šā vai tā - tāda kā eksistenciālisma spēle sanāk, katru dienu brienot vienos un tajos pašos aizsnigušajos maršrutos.
Esmu iepukstējusi. Punkts. Ja kādreiz šķiet, ka jēgas kaut kam ir par maz, nekad taču neienāk prātā, ka jēgas kaut kam varētu būt arī mazliet par daudz?

Par Jauno un Laimīgo...

Es tomēr nosūtīju vienu pastkarti pasaules plašumos. Jaunā gada svinēšanas rituāls šoreiz izvērties negaidīti priecīgs - ar ekšenu [action], gluži kā man patīkās, pietam superīgā un vienlaikus spontānā kompānijā. Un patiesībā es biju sajūsmā. Nekādu gaidu vai pārcilvēcisku sapņu - tāda vienkārša un pārlaimīga esība. Un lai tā būtu arī visu gadu! Vismaz tā gribētos.
Laiks parādīt savus skaitlī 3 apslēptās tirānijas asnus - labā izpratnē. Nu tā lai viss būtu under control un arīdzan everybody happy. Because I'm happy!
1.janvāris aizvadīts gulšņājot un skatoties skaistas piedzīvojumu filmas. Vismaz STARDUST par tādu var nosaukt. Nu garšīga manta! Klāt vēl varu pielikt arī pozitīvo lādiņu garantējošo franču šedevru "Angel-A" un izskaņā arī pēdējo šreka filmu - kā nekā pasaka ar laimīgām beigām!
Njā, šodien esmu iepukstējusi. Mērķi ir nosprausti dziļi dziļi apziņas melnzemē. Laiks ražīgiem darbiem. Punkts.