Sunday, February 20, 2011

Fcuk it!

Dažreiz gribētos aizmirsties un nebūt tagadnē.
Dažreiz gribētos, lai alkohols būtu publiski nepieejams. Sevišķi cilvēkiem, kuriem tas nav paredzēts. Sasodīts! Cik vajag būt nožēlojamam, lai lietotu to, kas tevi nogalina? Ja nenogalināja pirmoreiz, vai tad otrais mēģinājums būs garām?
Dažreiz gribētos ņurcīt pūkainu kaķi līdz nemaņai, kamēr mums abiem paliek tik neganti labi, ka kliedziens "es tevi mīlu" sanāk tik dabiski un nepiespiesti kā atraugas pēc kārtīgām pusdienām. Tā pūkaini. Un bez kauna. Fui, ne?
Dažreiz gribētos, lai šarmanto smaidu īpašnieki, kuri tevi aptin ar pirkstu un aizlaižas - saņem kaut ko arī atpakaļ par tādām izdarībām... tā pilnīgi dabiski un likumsakarīgi. Man gan šajā gadījumā ķēpāties negribas nemaz. Bet lai katrs saņem pelnīto.
Vispār prāta darbs būtu no dievgosniņas pārvērsties par pilna laika klātienes maitu! Citādāk šai pasaulē, šķiet, vairs arī nevar...
Ja uz nažiem, tad pa pilnu programmu!

No comments:

Post a Comment