Ir tomēr svarīgi dažkārt, pat pie galīgi necienījama vecuma, sajusties mazliet ekspertam. Kaut vai mazmazītiņam. Man šodien gadījās par tādu būt un patiesībā sajūtas bija tīri foršas. Lai gan šķita, ka jautājums par ilgtermiņa norisēm nevar īsti būt atbildēts "pareizi" un visaptveroši. Bet sanāca! Izrādās, es brīžam varu būt mazmazītiņš eksperts par seksuālo minoritāšu integrācijas tendencēm Latvijā, kā arī mierīgi pielietot "tagad" un "toreiz", kā arī "te" un "tur", salīdzinot dažādus laika periodus un tendences dažādos pasaules nostūros. Heh, nu skaisti. Vien tas gadījumā neliecina par to - ka vecums nenāk viens? Izklausās šausminoši. Jā, jā - 25 gadnieka krīze man vēl ir priekšā! Hehe...Un vispār daži pēdējo dienu notikumi, mani arvien vairāk mudina atgriezties pie grāmatu pasaules - ne gluži nāvīgās devās, bet uz bīstamības robežas vismaz... redz, "transporta grāmatas" rituāls pagaisa kopā ar regulārajām ikdienas rīta mokām, jo īsti vairs nav darba, uz kuru būtu regulāri jādodas. Bet mans iesāktais Olivers Twists jau kauc un ir dzirdams pa gabalu... tā ka jāmet pie malas rituālu būšanas. Pat haotiskā dienas režīmā vajadzētu atrast laiku "transporta", nē, "visvietu" grāmatām... :)
No comments:
Post a Comment