Pēc ilgāka klusēšanas laika, izdomāju tomēr te iepukstēt. Un tā kā šī ir 24 stundu čīkstēšanas izvadierīce, tad beidzot pa ilgākiem laikiem sagribējās uzrakstīt nosaukumam atbilstošu ierakstu!Pirmām kārtām - integrācija - šī peltā, no visām pusēm apbružātā un mūžam aktuālā tēma. Vai varbūt tomēr problēma? Kopš kura laika mūsu nacionālisma gars ir sācis tik spēcīgi dauzīties pa apziņas kambariem un gavilēt ar kareivīgiem draudu karodziņiem?
Nu tad paskatīsimies pa detaļām. Negribas jau neko nepatiesu un nievājošu teikt PRO-Latviskas partijas/organizācijas adresē (uzmini nu, kura tā ir?), bet pēc pēdējā laika aktivitātēm sāk šķist, ka šai radikāļu apvienībai lielākais ienaidnieks ir vienmēr bijusi integrācija. Bez svešķermeņiem, kuri izjauc lietu kārtību pēc noteiktas formulas funkcionējošā organismā, tomēr ir vienkāršāk. Un šaubas, pielāgošanās, agresija - ir tas, ko tādi svešķermeņi mēdz panākt, parādot pasaules ainu citās krāsās (jā, iedomājies, tādas universālās krāsas visam nav!). Bet tomēr, kādam gribētos, lai tā universālā krāsa pārklāj Visumu - pie tam tā drastiski un skaidri iezīmējot, kas šajā lietu kombinācijā ir melns un kas ir balts! Un vai tas ir tas, pēc kā ilgojas Latvijas sabiedrība?
10 tūkstoši savākto parakstu par priekšlikumu ieviest latviešu valodu kā mācību valodu un pilnībā liegt cittautiešiem izmantot savu dzimto valodu mācību procesā ir mazliet par šerpu. Kur tad paliek izvēles brīvība? Saprotams, ka Kravcova kungam būtu jāpamet Saeimas mīksti iesēdētais, ikdienas sildītais krēsliņš, jo valsts valodas nezināšana tik svarīgā tautas kalpu institūcijā ir nepieņemama (varbūt citās uz to mēdz pievērt acis), bet vai tas kaut ko mainīs, ja jaunam cilvēkam piedzimstot, ir uzliktas važas - apgūt zinības par lietu kārtību pasaulē svešvalodā, kas, protams, ir arī izaicinājums ar apgriezto efektu. Kādu? Padomājiet paši!
Turpinot epopeju par melnajiem un baltajiem, labajiem un sliktajiem gribas pieminēt vēl vienu faktu par iepriekšējās atrakcijas rīkojošo apvienību. Ar šo čalīšu atļauju kādreiz, senākos laikos, kad geji bija pavisam jauna tendence - šīs seksuālās minoritātes pārstāvji tika skaldīti, vai vismaz tiem tika piedraudēts ar skaldīšanu, ja viņi neizbeigs savu "slimīgo" seksuālo aizraušanos un aģitāciju. Protams, glābējzvans un visa līdzsvara turētājs ir un paliek Cilvēktiesības. Tālab portālā politika.lv nekad neatradīsi PRET seksuālajām minoritātēm vērstu ierakstu, kas gan ir mazliet ar propagandisku nokrāsu, no malas skatoties. Bet subjektīvais sašutums vienmēr būs vajāks par pašsaprotamo un "cilvēktiesībisko".
Zinu, ka lielākajai daļai ir pie kājas šie modernajā svešvārdā nosauktie pasākumi, bet tad kāda velna pēc - ir tik daudz Eiropas projektu, kuros jaunajiem prātiem ir iespēja piedalīties un mainīt savu iesīkstējušo domāšanu daudz saliedētākas, atvērtākas un lojālākas pret citām kultūrām sabiedrības veidošanas virzienā? Sāk zust tam visam jēga, ja ir tikai "fun" un piedalīšanās, bet tālākas rīcības un aktivitāšu ailītē stāv tukšs. Redz, krievu tautības cilvēki Latvijā bija un būs, un šādas radikālas aktivitātes vien kārtējo reizi palielinās plaisu starp iezemiešiem un "tiem, kas reiz atbraukuši ciemos". Dažādos valdīšanas režīmos bija dažādas prioritātes. Un, ja cilvēkiem tika dota iespēja uzsākt dzīvi citā valstī un godprātīgi pildīt savus darba ļaužu pienākumus, vai tagad - nu jau 20 gadus pēc vecā režīma izbeigšanās, cilvēkiem, kuri godprātīgi strādājuši vecajā sistēmā, pieņēmuši esošo dzīvesvietu un vidi par savējo, tagad būtu tā jāpamet? Visiem cittautiešiem bez izņēmuma, ir jāiziet Naturalizācijas process ceļā uz pilsonības iegūšanu un piešķirtajām "bonus" tiesībām, sekmīgi izejot šo procesu līdz galam. Vai tas jau nav diezgan? Citviet Eiropā, stāstot par pilsoņu un nepilsoņu būšanām, cilvēki ieplēš acis - jo par Naturalizācijas procesu kā tādu - dažiem ir izdevies lasīt vien Politikas mācību grāmatās, pat esot minoritāšu kārtā kādā noteiktā valstī. Tā, piemēram, pat Lietuvā, pēc Padomju savienības sabrukšanas - visiem iedzīvotājiem tika piešķirta Lietuvas pilsonība, bet Latvijā scenārijs, kā zinām ir pavisam cits. Protams, tas darbojās arī kā aizsargmehānisms, baidoties, ka pie lēmēj- un izpildvaras grožiem vairāk un vairāk pietuvosies tie, kas bija pieraduši valdīt pirms lielās savienības sabrukuma.
Bet atgriežoties pie valodas jautājuma un pēdējā laika aktualitātēm: Vai tādā veidā valsts aparāts funkcionēs labāk, ja viss tagad autoritārā tonī būs tik "Latvisks"? [Pat vakardienas BezTabu sižets par Tautas skaitīšanas "bezjēdzīgajām" izmaksām, tulkojot informatīvos materiālus krieviski, bija ar diezgan nacionālistisku piegaršu.] Vai nešķiet, ka tas veicinās jaunu nemieru vilni? Nu vai zinies, zemnieku tautai savā flegmātismā būs vienubrīd mazliet par grūtu stāvēt pretī slāvu temperamentam, jo, ja tā ies - tad uz visiem 100! Jebkurā gadījumā - par šo tematu var spriest ilgi un dikti. Bet man mazliet sametās kauns par to, ka dzīvoju šajā elektorāta kopumā, kurš spēj pakļauties tik vienkāršai manipulācijai. Un 10 tūkstoši parakstu - vai tie ir iegūti pēc stingras pārliecības vai vienkārši piedalīšanās pēc? Politika vispār ir interesanta lavierēšanas māksla. Diez kādi citi politiski nepopulāri lēmumi tiek pieņemti tai laikā, kad tauta pukojas par nacionālisma un identitātes jautājumiem?
Pie tam - jautājums pārdomām - Vai ir vēl kāds tīrasiņu latvietis mūsu vidū? Neņemot vērā, visas tautu staigāšanas, pagājušo gadsimtu varas maiņas, zviedrus, baltvācu muižniekus, poļus, krievus...kuri uz nebēdu izvālēja latvju daiļavas un lika zemniekpuikām tās precēt, kad tās pēkšņi kļuva grūtas...
Nu tad paskatīsimies pa detaļām. Negribas jau neko nepatiesu un nievājošu teikt PRO-Latviskas partijas/organizācijas adresē (uzmini nu, kura tā ir?), bet pēc pēdējā laika aktivitātēm sāk šķist, ka šai radikāļu apvienībai lielākais ienaidnieks ir vienmēr bijusi integrācija. Bez svešķermeņiem, kuri izjauc lietu kārtību pēc noteiktas formulas funkcionējošā organismā, tomēr ir vienkāršāk. Un šaubas, pielāgošanās, agresija - ir tas, ko tādi svešķermeņi mēdz panākt, parādot pasaules ainu citās krāsās (jā, iedomājies, tādas universālās krāsas visam nav!). Bet tomēr, kādam gribētos, lai tā universālā krāsa pārklāj Visumu - pie tam tā drastiski un skaidri iezīmējot, kas šajā lietu kombinācijā ir melns un kas ir balts! Un vai tas ir tas, pēc kā ilgojas Latvijas sabiedrība?
10 tūkstoši savākto parakstu par priekšlikumu ieviest latviešu valodu kā mācību valodu un pilnībā liegt cittautiešiem izmantot savu dzimto valodu mācību procesā ir mazliet par šerpu. Kur tad paliek izvēles brīvība? Saprotams, ka Kravcova kungam būtu jāpamet Saeimas mīksti iesēdētais, ikdienas sildītais krēsliņš, jo valsts valodas nezināšana tik svarīgā tautas kalpu institūcijā ir nepieņemama (varbūt citās uz to mēdz pievērt acis), bet vai tas kaut ko mainīs, ja jaunam cilvēkam piedzimstot, ir uzliktas važas - apgūt zinības par lietu kārtību pasaulē svešvalodā, kas, protams, ir arī izaicinājums ar apgriezto efektu. Kādu? Padomājiet paši!
Turpinot epopeju par melnajiem un baltajiem, labajiem un sliktajiem gribas pieminēt vēl vienu faktu par iepriekšējās atrakcijas rīkojošo apvienību. Ar šo čalīšu atļauju kādreiz, senākos laikos, kad geji bija pavisam jauna tendence - šīs seksuālās minoritātes pārstāvji tika skaldīti, vai vismaz tiem tika piedraudēts ar skaldīšanu, ja viņi neizbeigs savu "slimīgo" seksuālo aizraušanos un aģitāciju. Protams, glābējzvans un visa līdzsvara turētājs ir un paliek Cilvēktiesības. Tālab portālā politika.lv nekad neatradīsi PRET seksuālajām minoritātēm vērstu ierakstu, kas gan ir mazliet ar propagandisku nokrāsu, no malas skatoties. Bet subjektīvais sašutums vienmēr būs vajāks par pašsaprotamo un "cilvēktiesībisko".
Zinu, ka lielākajai daļai ir pie kājas šie modernajā svešvārdā nosauktie pasākumi, bet tad kāda velna pēc - ir tik daudz Eiropas projektu, kuros jaunajiem prātiem ir iespēja piedalīties un mainīt savu iesīkstējušo domāšanu daudz saliedētākas, atvērtākas un lojālākas pret citām kultūrām sabiedrības veidošanas virzienā? Sāk zust tam visam jēga, ja ir tikai "fun" un piedalīšanās, bet tālākas rīcības un aktivitāšu ailītē stāv tukšs. Redz, krievu tautības cilvēki Latvijā bija un būs, un šādas radikālas aktivitātes vien kārtējo reizi palielinās plaisu starp iezemiešiem un "tiem, kas reiz atbraukuši ciemos". Dažādos valdīšanas režīmos bija dažādas prioritātes. Un, ja cilvēkiem tika dota iespēja uzsākt dzīvi citā valstī un godprātīgi pildīt savus darba ļaužu pienākumus, vai tagad - nu jau 20 gadus pēc vecā režīma izbeigšanās, cilvēkiem, kuri godprātīgi strādājuši vecajā sistēmā, pieņēmuši esošo dzīvesvietu un vidi par savējo, tagad būtu tā jāpamet? Visiem cittautiešiem bez izņēmuma, ir jāiziet Naturalizācijas process ceļā uz pilsonības iegūšanu un piešķirtajām "bonus" tiesībām, sekmīgi izejot šo procesu līdz galam. Vai tas jau nav diezgan? Citviet Eiropā, stāstot par pilsoņu un nepilsoņu būšanām, cilvēki ieplēš acis - jo par Naturalizācijas procesu kā tādu - dažiem ir izdevies lasīt vien Politikas mācību grāmatās, pat esot minoritāšu kārtā kādā noteiktā valstī. Tā, piemēram, pat Lietuvā, pēc Padomju savienības sabrukšanas - visiem iedzīvotājiem tika piešķirta Lietuvas pilsonība, bet Latvijā scenārijs, kā zinām ir pavisam cits. Protams, tas darbojās arī kā aizsargmehānisms, baidoties, ka pie lēmēj- un izpildvaras grožiem vairāk un vairāk pietuvosies tie, kas bija pieraduši valdīt pirms lielās savienības sabrukuma.
Bet atgriežoties pie valodas jautājuma un pēdējā laika aktualitātēm: Vai tādā veidā valsts aparāts funkcionēs labāk, ja viss tagad autoritārā tonī būs tik "Latvisks"? [Pat vakardienas BezTabu sižets par Tautas skaitīšanas "bezjēdzīgajām" izmaksām, tulkojot informatīvos materiālus krieviski, bija ar diezgan nacionālistisku piegaršu.] Vai nešķiet, ka tas veicinās jaunu nemieru vilni? Nu vai zinies, zemnieku tautai savā flegmātismā būs vienubrīd mazliet par grūtu stāvēt pretī slāvu temperamentam, jo, ja tā ies - tad uz visiem 100! Jebkurā gadījumā - par šo tematu var spriest ilgi un dikti. Bet man mazliet sametās kauns par to, ka dzīvoju šajā elektorāta kopumā, kurš spēj pakļauties tik vienkāršai manipulācijai. Un 10 tūkstoši parakstu - vai tie ir iegūti pēc stingras pārliecības vai vienkārši piedalīšanās pēc? Politika vispār ir interesanta lavierēšanas māksla. Diez kādi citi politiski nepopulāri lēmumi tiek pieņemti tai laikā, kad tauta pukojas par nacionālisma un identitātes jautājumiem?
Pie tam - jautājums pārdomām - Vai ir vēl kāds tīrasiņu latvietis mūsu vidū? Neņemot vērā, visas tautu staigāšanas, pagājušo gadsimtu varas maiņas, zviedrus, baltvācu muižniekus, poļus, krievus...kuri uz nebēdu izvālēja latvju daiļavas un lika zemniekpuikām tās precēt, kad tās pēkšņi kļuva grūtas...
No comments:
Post a Comment