Šodien pēkšņi uznāca lielā iedvesma cept augšā motivācijas vēstules uz visiem iespējamajiem un neiespējamajiem darba piedāvājumiem. Pat, ja patiesībā izrādīsies, ka pieteikumi ar CV un motivācijas vēstulēm ir tikai kārtējais ķeksītis darāmo darbu sarakstā HR nodaļā [ja tāda vispār ir] uzņēmumā "X" - fiktīvi pieņemot darbā kārtējo paziņu, bet, ja kāds nāks un jautās - "šeku reku, cik daudz pieteikumu un pilnās miesās raujošais darbinieks ticis līdz savam niecīgajam amatam konkursa kārtā" [bet tāpat jau zināms, ka nenāks un nejautās]. Tad nu metu pie malas savu ironiju, kura Latvijai pat ļoti piedienas un cepu, cepu, cepu - tādu neatkarīgo blāķi ar savām labajām īpašībām un prasmēm, pielāgojoties potenciālā darba prasībām. Tomēr kaut noderīgs un mazliet finanses uzlabojošs šeit, Latvijā pagaidām ir jāpadara, pirms dzīve man atkal piespēlēs kādu iespēju doties pasaulē pablandīties, justies novērtētai un pelnīt daudz sakarīgākas summas un augt, augt, augt!Nenobrīnīšos, ja tā arī neviens nepiezvanīs no šodienas motivācijas vēstuļu maratona saņēmējiem. Un dirsā līšana arī nav mana metode...
No comments:
Post a Comment