Elpas un telpas trūkums. "Eirodzīve" kā to savā grāmatā sauc Maija Kūle. Un patīkamos nievājumos piemin arī Inga Ābele savā pilsētas prozā "Atgāzenes Stacijas Zirgi". Mēs baltie nīkulīši rīt svinam sarkanbaltsarkano kreklu kārtējo dzimšanas dienu. No cieņas un piemiņas palikušas vien drusciņas, kuras aizskalo lietus ūdens kanalizācijas notekcaurulēs. Prieki par piešķirto brīvdienu. Un ko gan citu dažkārt parastam cilvēkam vajag - kā vienu rītu kārtīgi izgulēties?Bet balstiņas tālu skan. Vakardien man bija tas gods piedalīties skatītāja lomā 3 jauniešu koru dziedātprasmes paraugdemonstrējumos. Un dziedāja jau arī skaisti. Dziesmu izvēli un dziedāšanas kvalitāti mērīju pēc zosādas - ja tāda bija, tad gan paķēra ne pa jokam. Un jāatzīstas, paķēra pat vairākas reizes. Kulminācijā Zigmāra Liepiņa "Svētī debesīs šo zemi" lika retajām pirmajām rindām celties kājās, kuru piemēram sekoja arī pārējās rindas... izdzirdot vārdus "Dievs svetī Latviju". Bet no aizmugures nākošā niecīgā ķiķināšana vien lika nodomāt, ka tāds nemākulīgs fleshmobs vien ir sanācis...
No comments:
Post a Comment